Brīvs gāzes tirgus
Tirgus ir atvēries, kas mūs sagaida?
Tirgus atvēršana nenozīmē automātisku cenas samazinājumu vai pieaugumu. Dabasgāzes cenas mainās neatkarīgi no tā, vai tirgus tiek atvērts vai paliek regulēts. Arī regulētajā tirgū dabasgāzes cena bija piesaistīta naftas produktu un dabasgāzes cenām biržās un mainījās atkarībā no klienta patēriņa – vieniem katru mēnesi, citiem reizi pusgadā. Šobrīd naftas produktu un dabasgāzes cenas ir augstākas, nekā tās bija 2016. gadā, tāpēc dabasgāzes cena pieaug.
Dabasgāzes cena ir piesaistīta mazuta (ar sēra saturu līdz 1%), dīzeļdegvielas (ar sēra saturu līdz 0,1%) cenas / kotācijas indeksam FOB ARA (Free On Board Amsterdam, Rotterdam, Antwerp) naftas produktu biržās un gāzes cenām Eiropas dabasgāzes biržās, kā arī Eiropas Bankas noteiktajai eiro un Amerikas dolāra kursa attiecībai. Mainoties mazuta, dīzeļdegvielas, gāzes cenu kotācijām un valūtu kursu attiecībām.
Mēs esam vienīgā kompānija, kas piedāvā pilnīgi caurspīdīgu cenu veidošanos par dabasgāzi, par dabasgāzes iepirkuma cenas izmaiņām mēs informēsim mūsu portālā katra mēneša 1 datumā uz nākošo mēnesi, visas pārējās izmaksas par sadali, pārvadi, uzglabāšanu, mūsu uzcenojumu ir fiksētas un nemainīgas, informācija ir pieejama pilnīgi visiem. Un ne kādu citu izmaksu, par apkalpošanu, administrēšanu vai kā savādāk saukto pakalpojumu sniegšanu. Balansēšanu veiks mūsu partneris pats, mūsu portalā aizpildot tabulu ar nepieciešamo dabasgāzes daudzumu uz katru nākošo dienu.
Tikai ar mums Jums būs zināmas visas izmaksas, ne kādu slēptu tarifu!
Citi saistītie raksti no medijiem
Līdz ar gāzes tirgus atvēršanu straujas izmaiņas piedāvāto produktu vai piegādes nosacījumu klāstā tuvākajā laikā nav gaidāmas, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Atšķirībā no elektrības tirgus atvēršanas, gāzes tirgus atvēršanas brīdī kā tirgotājus sevi ir pieteikuši uzņēmumi (kopumā 15) no visām trim Baltijas valstīm, turklāt ar pamatīgu pieredzi enerģētikas jomā un ievērojamām finansēm. Ekonomikas ministrijā vērtē, ka viens no iespējamajiem iemesliem, kāpēc dabasgāzes tirgus ir piesaistījis samērā lielu visu Baltijas valstu komersantu interesi, ir apstāklis, ka dabasgāzes tirgus Latvijā kopumā ir lielāks nekā elektroenerģijas tirgus. Pārrēķinot Latvijā pārdoto dabasgāzi enerģijas vienībās, Latvijas dabasgāzes patēriņš gadā ir aptuveni 14 TWh enerģijas, kamēr elektroenerģijas tirgū – aptuveni 7,2 TWh. Te gan ir vērts minēt, ka enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš Latvijas radio 1 raidījumā Krustpunktā dalījās ar informāciju, ka gāzes patēriņš Latvijā līdz 2030. gadam kritīsies par 50% salīdzinājumā ar 2015. gada sākumu, pēc Latvijas gāzes analītiķu aplēsēm, ko noteic dažādi objektīvi faktori.
Vienlaikus reģionā šobrīd jau ir ievērojami vairāk dabasgāzes tirgus spēlētāju, kuriem jau ir gūta zināma pieredze atvērtā gāzes tirgū, piemēram, Lietuvā un Igaunijā. Iespējams, ka zināma loma ir arī apstāklim, ka dabasgāzes cenas jau līdz šim ir bijušas piesaistītas globālā tirgus faktoriem, piemēram, naftas produktu cenām un valūtas svārstībām, un regulāri piedzīvojušas svārstības. Tāpēc dabasgāzes lietotāji jau ir salīdzinoši sagatavoti darbam tajos apstākļos, kādi būs brīvā dabasgāzes tirgū.
«Pašlaik visiem gāzes tirgotājiem ir samērā līdzīgas starta pozīcijas, jo Baltijā nav neviena dabasgāzes ieguves uzņēmuma un visu izšķirs katra izvēlētā stratēģija dabasgāzes iegādei vairumtirgū. Pretēja situācija bija, atverot elektroenerģijas tirgu, kad tā pirmsākumos vienīgie spēlētāji tirgū bija vietējie elektroenerģijas ražotāji,» teic Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.